latviski
Kādi bija 1905.—1907. gada revolucijas priekšnoteikumi Latvijā?
Pēc dzimtbūšanas krišanas Krievijā strauji attīstījās pilsētas, auga fabrikas un rūpnīcas, tika būvēti dzelzceļi. Arī Latvijā sāka strauji augt osstas pilsētas un attīstīties rūpniecība.
Latvija toreiz ietilpa cara Krievijas sastāvā. Tās ekonomika attīstījās visciešākā sakarā ar Krievijas saimniecisko attīstību. Bet līdz ar to Latvijai bija arī savas īpatnības, un to dēļ revolucionarā cīņa šeit bija sevišķi sīva.
Šai sakarībā V. I. Ļeņins rakstīja: «... starp tiem cēļoniem, kas izskaidro Latvijas Socialdemokratijas panākumus, pirmajā vietā jānostāda augstāka kapitalisma attīstība tiklab pilsētā, kā uz laukiem, lielāka skaidrība un noteiktība šķiru pretrunās, to paasināšanās nacionalo spaidu dēļ, latviešu iedzivotāju koncentracija un augstāka kulturalās attīstības pakāpe.» (Raksti, 16. sēj., 231. lpp.)
Rūpniecības attīstību Latvijā sekmēja dzelzceļu būve.
60. gados ivbūvētais Rīgas-Orlas dzelzceļš un 70. gados izbūvētais Liepājas-Romnas dzelzceļš saistīja Baltijas jūras ostas ar Krievijas rūpniecības centriem un melnzemes apgabaliem. Reszultātā auga Latvijas ostas pilsētas, it sevišķī Rīga un Liepāja.
Vadošā vieta Latvijas rūpniecībā bija metal-apstrādāšanas fabrikam, kuru attistibu sekmēja strauja dzezceļu tīkla būve. Tā 1869. gadā Rīgā nodibināja Krievu-Baltijas vagonu būves rūpnicu — vienu no lielākajjiem rūpnitecības uzņēmumiem Latvijā.
Viena no vecākajām mašīnbūves fabrikām Rīgā bija arī ,,Pirvica mašīnu fabrika un dzelz lietuve'', kas dibināta 1877. gadā.
,,Bekers un Ko'' bija viens no vecākajiem un lielakajiem metalurģiskajiem uzņēmumiem Liepājā. Tas dibināts 1882. gadā.
What were the economic prerequisites to the 1905–1907 revolution in Latvia?
After the fall of serfdom in Russia, cities rapidly developed, factories and industry grew, and railroads were built. Swiftly, port cities began to grow and industry develop in Latvia also.
At that time Latvia fell within the domain of the Russian tsar. Its economy developed in the closest links with Russia's institutional development. But along with that Latvia also had its particular characteristics, the reasons why the revolutionary struggle here was particularly bitter.
In this regard, V. I. Lenin wrote: "... amongst those precursors, which explain the accomplishments of Latvian Socialdemocracy, foremost must be: the higher development of capitalism, as much in the city as on the farms; greater clarity and concreteness of class conflict, focused by national suppression; [and] the concentration of Latvia's inhabitants and their higher level of cultural development." (Writings, Vol. 16, pg. 231)
The building of railroads facilitated industrial development in Latvia.
The Rīga-Orla line built in the 1860's and the Liepāja-Romna line built in the 1870's connected the Baltic Sea ports with Russia's industrial centers and fertile heartlands. As a result, Latvia's port cities grew, in particular, Rīga and Liepāja.
Leading Latvia's industry were the metal-working factories, whose growth was facilitiated by a rapid expansion of the rail network. And so, in 1869, the Russo-Baltic Railway Wagon Works was founded — one of the largest industrial enterprises in Latvia.
One of the oldest machine-building factories in Rīga was also the "Pirvica Machine Factory and Iron Foundry," founded in 1877.
"Bekers and Ko'' was one of the oldest and largest metalurgical establishments in Liepāja. It was founded in 1882.
Ražots (milj. pudu),
čuguns, nafta, ogles
Produced (millions of poods),
pig iron, naphtha, coal
* a pood is a pre-metric Russian measure equivalent to 16.38 kg./36.11 lb.
| Pirvica mašīnu fabrika un dzelzs lietuve Rīgā 20. gs. sākumā. Montažas cechs | The Pirvica machine factory and iron foundry, Riga, at the start of the 20th century. Main manufacturing facility. (cechs in Latvian is more properly spelled "cehs") |
| Rīgas osta 19. gs. beigās | The port of Riga at the end of the 19th century |
| Liepājas osta 19. gs. beigās | The port of Liepāja at the end of the 19th century |
| «Bekers un Ko»—Liepājas lielākais metalurģiskais uzņēmums. 1896. g. | "Bekers and Ko"—Liepāja's largest metalurgical enterprise. 1896. |
↗