The 1905-1907 Revolution in Latvia, page(s) 10-11

Visur Latvijas skaistākajās vietās pacēlās senseno kaklakungu — vācu baronu staltās pilis, kas uzskatāmi simbolizēja vācu baronu saimniecisko un politisko visvarenību Latvijā. Neskatoties uz patvaldības piekopto pārkrievošanas politiku, vācu baroni bija un palika carisma stiprākais un uzticamākais balsts Latvijā. Viņi bija sagrābuši savās rokās milzīgas zemes platības un mežu bagātības (Vidzemes guberņā barona Volfa ģimenei piederēja 36 muižas ar kopēju platību pāri par 200 000 desetinu, Kurzemes guberņā barona Bēra ģimenei — 167 227 desetinas zemes). Baroni bija saglabājuši dažādas viduslaiku privileģijas.

Tabula „Lauku iedzīvotāju noslāņošanās Latvijā 20. gs. sākumā” rāda, ka, kaut arī jau bija izveidojies ievērojams latviešu turīgo zemnieku slānis, Latvijas lauku iedzīvotāju vairākums bija bezzemnieki — sīkie rentnieki, kalpi, gājēji.

Katrā muižā strādāja desmitiem kalpu — īsti lauku proletarieši, kas dzīvoja trūkumā un šausmīgā saspiestībā kalpu māju šaurajos kambarīšos.

Lauku proletariats bija tas spēks, kas pilsētas proletariata vadībā atradās lauku demokratisko masu priekšgalā cīņā pret patvaldību un visiem vecās iekārtas spēkiem.

Everywhere in Latvia's most beautiful locales arose the ancient exploiter's — the German baron's mighty palace, which visibly symbolized the economic and political supremacy of the German baron in Latvia. Ignoring the monarchy's cultivated russification politics, the German barons were and continued to be the tsar's most powerful and trustworthy bastions in Latvia. They had grabbed into their hands huge tracts of land and forestry wealth (in the Vidzeme guberņa, Baron Wolf's family owned 36 manors with a total area of more than 200,000 desyatines,* in Kurzeme's guberņa Baron Bera's family, 167,227 desyatines of land.) The barons had managed to preserve various medieval privileges.

The graph “Breakdown of rural inhabitants in Latvia at the beginning of the 20th century” shows, that even though there had developed a sizeable block of permanent Latvian farmers, the bulk of Latvia's rural inhabitants were landless — small renters, servants, itinerant workers.

Dozens [literally, tens] of servants worked in each manor — true agrarian proletarians, who lived in poverty and terrible overcrowding in the tiny chambers of the servants' house.

The agrarian propetariat was that power which, with the leadership of the urban proletariat, found itself at the forefront of the rural democratic masses in the struggle against the monarchy and all the powers of the old order.

* 1.09254 ha (117,600 square feet, about 2.7 acres) ; 200,000 desyatines is nearly 850 square miles