Weekly Latvian news digest

Celebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! | 2026 digest index

Monday, February 16 – Sunday, February 22, 2026

Latvia's parliament, the Saeima, adopted a statement on February 19th marking four years since Russia's brutal and illegal full-scale invasion of Ukraine, approved by 81 votes to zero. The declarative statement called for significantly increasing pressure on Russia through comprehensive sanctions, severing all economic ties, increasing pressure on the Russian shadow fleet, and reiterated that "Ukraine's future lies in the EU and NATO."1

A dispute between the Latvian government and local authorities over territorial planning and wind parks remained unresolved as of February 20th, after more than two hours of talks on February 19th ended without agreement. Raimonds Čudars (New Unity), Minister for Smart Administration and Regional Development, had partially suspended the spatial plans for the Bauska and Preiļi municipalities, citing disproportionate restrictions on renewable energy resources. Both municipalities have decided to appeal to the Constitutional Court. Prime Minister Evika Siliņa warned that awaiting a ruling could freeze development for "a year and a half or a year." If no political agreement is reached, the court may ultimately determine the extent of local governments' powers to restrict wind farm development across Latvia.2

The parliamentary faction of 'Stabilitātei!' (For Stability!) formally disbanded on February 18th following the departure of MP Dmitrijs Kovaļenko — the last of seven deputies to leave since the party entered the 14th Saeima with 11 deputies as the fifth largest of seven factions. A Saeima rule requires a minimum of five members from a single list to maintain a faction. The exits were accompanied by a lengthy series of scandals, and the Prosecutor General's Office has begun an investigation into the party's compliance with the Political Parties Law.3

On February 16th, Latvia joined a group of "likeminded" countries — including Australia, Canada, Germany, the United Kingdom, and eleven others — marking the second anniversary of the murder of Alexei Navalny by the Russian state. Citing recent findings by the United Kingdom, Sweden, France, Germany, and the Netherlands that Navalny was murdered by means of a rare toxin, the signatories demanded "a thorough and transparent investigation." According to independent human rights monitor OVD-Info, more than 1,700 people are currently detained in Russia on political grounds.4

The Latvian government on February 17th allocated 10 million euros to Ukraine under NATO's Prioritized Ukraine Requirement List (PURL) programme, as part of Latvia's 0.25% of GDP commitment to Ukraine support. Latvia has so far contributed EUR 17.2 million to the initiative and approximately EUR 1 billion in total support since the start of the war, with an additional EUR 1 million donated by Latvian people.5

Analysts have described the Baltic states, the Nordic countries, Poland, and Ukraine as Europe's defensive shield. In 2025, for the first time all 32 NATO member states allocated at least 2% of GDP to defense; Latvia's spending reaches 4.9% in 2026, while Poland leads at 4.5%, followed by Lithuania at 4%, Estonia and Norway at 3.4%, Denmark at 3.2%, and Finland and Sweden at just under 3%. At last year's NATO summit in The Hague, members agreed to raise military spending to 5% of GDP within ten years. Anna Rennéus Guthrie of the Stockholm Free World Forum argued that the NB8 countries — together with Poland forming a potential NB10 — must also deepen economic integration, connecting capital markets, energy and digital infrastructure, research clusters, and developing European cloud infrastructure and artificial intelligence solutions. Eitvydas Bajarūnas of the Center for European Policy Analysis (CEPA) stressed that NATO and the US remain the main security guarantors of the Baltic states, even as the new US military strategy encourages Europeans to take a leading role in European defense.6

Minister of Foreign Affairs Baiba Braže attended the 62nd Munich Security Conference from 12 to 14 February 2026, opening discussions on nuclear deterrence in Europe, technology and cyber policy (alongside US National Cyber Director Sean Cairncross), and the European security architecture jointly with German Foreign Minister Dr Johann Wadephul. She also took part in the Ditchley Foundation discussion on Russia's sub-conventional attacks across Europe and the European Defence Townhall. A meeting of the NB8 foreign ministers with Ukrainian Foreign Minister Andrii Sybiha addressed Ukraine's pressing defense needs and the progress of peace talks. Background data from the Center for Strategic and International Studies (CSIS) noted that Russian forces have suffered over 1.2 million casualties since February 2022 and have advanced an average of 15–70 metres per day in major offensives — slower than any major offensive of the past century, as documented in "Russia's Grinding War in Ukraine. Massive Losses and Tiny Gains for a Declining Power."7

On 18 February, Braže met with Deputy Speaker of the Verkhovna Rada, Olena Kondratiuk, who described this as the most severe winter in a decade, with roughly half of those in Kyiv and elsewhere in Ukraine left without electricity and heating due to Russian attacks on the energy system. Talks centered on Ukraine's self-defense, the energy crisis, Ukraine's European integration path, and the establishment of a Special Tribunal for the Crime of Aggression against Ukraine.8 On February 20th, Braže met with representatives of Latvia's local governments to discuss the EU Multiannual Financial Framework for 2028–2034, Latvia's Presidency of the Council of the EU in the second half of 2028, EU sanctions implementation, and the opening of the Selonia military training ground as an example of expanding allied forces in Latvia.9

On February 19th, Minister of Economics Viktors Valainis attended a high-level meeting at Mar-a-Lago, Florida, with executives of major U.S. companies and investment funds, as well as Eric Trump, Donald Trump Jr., Alex Witkoff, and Zach Witkoff, discussing investment opportunities in technology, financial markets, and energy.10 At an informal EU trade ministers meeting in Nicosia, Cyprus on 19–20 February, Under-Secretary of State Ivita Burmistre welcomed trade diversification progress, including the signed EU-Mercosur agreement with Brazil, Argentina, Uruguay, and Paraguay, and concluded negotiations with Mexico, Indonesia, and India. She called for further sectoral tariffs on imports from Russia and Belarus and flagged the unbalanced state of EU-China trade relations. The 14th WTO Ministerial Conference in Yaoundé, Cameroon from 26–29 March was also discussed.11 Separately, Riga hosted consular consultations with Azerbaijan on February 19th, covering emergency information-sharing mechanisms, digital consular services, visa policy for Azerbaijani nationals, and the potential for a cooperation agreement between sectoral ministries of both countries.12

Latvia's Ministry of Finance raised its 2026 GDP growth forecast from 2.1% to 2.6% on February 17th, citing actual 2025 growth that may have reached 2% versus the previously forecast 1.1%, driven by investment growth of 9% in the first three quarters, private consumption growth of 1.8%, and exports growth of 0.8%. GDP growth for subsequent years is forecast in the range of 2.5–2.7%. The inflation forecast for 2026 was raised to 2.9%; unemployment is forecast below 6.6% and may drop to 5.8% by year end; and average wage growth is forecast at 6.5% for 2026 and 6.0% for 2027.13

Latvia exported EUR 19.54 billion in goods in 2025 — up 3.7 % — and imported EUR 23.19 billion, up 6.9 %, for a total foreign trade turnover of EUR 42.73 billion, up 5.4 %. Top export commodities were wood, articles of wood and wood charcoal (15.3 %), electrical machinery and equipment (10.2 %), and mineral fuels, mineral oils and products of their distillation (8.5 %). Exports to Russia fell 7.3 % to EUR 962.5 million while imports from Russia collapsed 68.2 % to EUR 125.6 million, largely due to a 98.5 % drop in mineral product imports.14

MONEYVAL on February 19th commended Latvia's "strong overall performance in preventing and combating money laundering, terrorist financing, and proliferation financing," noting a substantial transformation since 2018 and praising the Financial Intelligence Unit (FIU) for its leadership within the global financial intelligence community. The report did flag the absence of identifiable suspects in certain large-scale historical cases, limited prosecutorial outcomes, and slow-moving criminal proceedings. Latvia will report back in June 2028.15

Funding available for the 2021–2027 planning period allows Latvia to build just 52.66 kilometres of the Rail Baltica main line embankment, a government review confirmed on February 17th. Of just under EUR 700 million available under European Infrastructure Connectivity Instrument (EISI) agreements, approximately €603 million is for the embankment. The first phase of the project in the Baltics could cost up to €14.3 billion, with €5.5 billion in Latvia alone — far exceeding the €5.8 billion total estimate from 2017.16 Construction also began on Riga Airport's apron 4 reconstruction project, with a detailed scale model now on display in the terminal's connecting gallery at the turn before Pier C.17

LMT Group announced a 12-month collaboration with the European Space Agency (ESA) to develop a universal IoT module enabling devices to autonomously switch between terrestrial cellular networks and Non-Terrestrial Networks (NTNs) without user intervention or data loss. Partners include Spanish company Sateliot and the Ventspils International Radio Astronomy Centre. Europe is investing €2.1 billion in satellite communication programmes to advance satellite‑integrated 5G/6G technologies.18

Dairy output for sale rose by 14.4 thousand tonnes (9.6 %) in 2025, with butter output up 15.7 %, acidified milk up 13.8 %, cheese up 12.9 %, drinking milk up 5.2 %, and cream up 0.5 %. The average raw milk purchase price reached 477.03 euro per tonne, up 17.4 % on 2024 and 34.4 % on 2023.19 Those elevated milk prices are also cited as a contributing factor in the insolvency filing of Estonian dairy "E-Piim Tootmine", whose debts reached 29 million euros at the start of the year. The total debt owed to Latvian milk producers is likely several million euros, with one farmer describing the situation as "a fiasco." The factory — opened in Paide two years ago, with over 100 million euros invested — currently processes around 400 tonnes per day and produces cheese under the Latvian "Jaunpils" brand; several companies have expressed interest in acquiring it through bankruptcy.20 On the crops side, Latvia harvested almost 3.2 million tonnes of grain in 2025, up 1.4 %, with average cereal yield rising 7.1 % to 42.2 quintals per hectare despite prolonged rainfall, flooded areas, and late sowing. Winter wheat accounted for 75.2 % of all harvested grain, with production reaching 2.4 million tonnes (up 10.5 %), while buckwheat saw the sharpest decline with average yield falling from 11.7 to 7.0 quintals per hectare and production down 54.0 %. Vegetable output fell by 23.5 thousand tonnes (21.7 %) to 84.9 thousand tonnes.21 Despite a cold winter that pushed heating costs at Bulduri Technical School to roughly twice last year's levels and raised costs at SIA "Mārupes siltumnīcas" by 30%, greenhouse production of flowers, cucumbers, and lettuce in both locations continued without delay.22

A State Audit Office (VK) audit published on February 18th found that Latvia's 183,659 students enrolled across 583 schools in basic education programs (grades 1–9) receive significantly different opportunities and results. While local government spending on general education rose to €904 million between 2021 and 2024 — 31% more than before — the standard allows variations of up to 25% in mathematics teaching hours, creating differences of up to 751 hours between schools. Hours in design and technology have been cut by up to 50% in some schools, computer science by up to 40%, and social sciences and history by as much as 67% in one case. Over a three-year period, actual lessons delivered were up to 46% fewer in mathematics, 27% fewer in Latvian, and 24% fewer in English than planned. The audit also found education development planned in a fragmented manner without coordination between state, local governments, and schools. The Education and Science Ministry received 10 recommendations.23 Separately, the Saeima on February 19th adopted amendments to the Education Law gradually restricting distance learning from the 2027/2028 academic year, replacing it with part-time attendance and combined learning, phased in across grades 1–6 through September 1, 2029. The Ministry of Education and Science justified the changes with poor exam results.24

A conceptual report worth €60,000 presented to the Rīga local government on February 19th warned that in 7–10 years the capital may have no traditional burial sites left at all. Analyzing 22 municipal cemeteries, the report identified 18 challenges including lack of space, insufficient cemetery data quality, overgrowth, and waste management — the last flagged as highly urgent. Experts recommended promoting cremation services and constructing columbaria, and identified expansion potential at several cemeteries including the Lāčupe Cemetery, the Raiņa Cemetery, and others. A more complete version is expected after February 26.25

Artist Romāns Korovins (1973–2026) has passed away, according to the "Orbīta" artists' group. A graduate of the Department of Graphics of the Latvian Academy of Arts, Korovins worked across photography, drawing, video, installations, and painting, with works held in the Latvian National Museum of Art, the Latvian Contemporary Art Centre, and private collections in Europe and the USA. In 2025 he won the Purvītis art prize — Latvia's top art award — for his solo exhibition "Nomirsim kopā" ("Let's Die Together"), shown at the Rothko Museum in Daugavpils in the spring of 2024. The jury described it as "coherent, convincing, and deeply resonant — an exhibition in which humor, joy, and sadness coexist."26

20. februārī darbu Latvijā oficiāli uzsākusi jaunā ASV vēstniece Melisa Ardžirosa (Melissa “Lisa” Argyros), iesniedzot akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam Rīgas pilī. Ardžirosa amatā stājas brīdī, kad starptautiskajā telpā nerimst diskusijas par ASV turpmāko lomu Eiropas drošībā. Pēc ceremonijas viņa pauda cieņu Latvijas līderībai aizsardzībā, īpaši norādot, ka Latvija ir paraugs ar savu apņemšanos novirzīt 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām. Vēstniece uzsvēra, ka drošu robežu nodrošināšana ir abu valstu kopīga prioritāte, vienlaikus paziņojot par vēlmi paplašināt sadarbību tirdzniecībā, investīcijās, inovācijās un enerģētikas jomā: «Es esmu priecīga par iespēju stiprināt mūsu tirdzniecības saites, atbalstot investīcijas, inovācijas un sadarbību enerģētikas jomā.» 1

Ardžirosa nav karjeras diplomāte — viņa bijusi nekustamo īpašumu investore Kalifornijā un strādājusi ģimenes uzņēmumā «Arnel & Affiliates», kā arī darbojas Ardžirosu ģimenes fondā un vairākās sabiedriskās organizācijās, to vidū Ronalda Reigana fondā un Ričarda Niksona fondā. 2007. gadā viņa ieguvusi bakalaura grādu Čepmena universitātē Kalifornijā. ASV mediji iepriekš vēstījuši, ka Ardžirosa ziedojusi divus miljonus dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai. Pēc akreditācijas ceremonijas vēstniece tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un ārlietu ministri Baibu Braži («Jaunā Vienotība»). Ārlietu ministre norādīja, ka jaunās vēstnieces biznesa un filantropijas pieredze var sniegt citu perspektīvu starpvalstu attiecību veidošanā. 2

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) sadarbībā ar «Ziedot.lv» no 9. līdz 24. februārim jau piekto reizi īsteno atbalsta akciju «Domās un darbos kopā ar Ukrainu!». Līdz 20. februārim akcijā saziedoti 433 747 eiro, kas tiks novirzīti ģeneratoru, elektrības un apkures nodrošināšanai Ukrainas kopienām, kur Krievijas uzbrukumu dēļ izpostīta enerģētikas infrastruktūra. Ziedot var, zvanot pa tālruni 90204113 (maksa par zvanu — 5 eiro) vai tiešsaistē ziedot.lv/Ukrainai. Kopš kara sākuma LSM sadarbībā ar «Ziedot.lv» kopumā savācis jau vairāk nekā 2 miljonus eiro. 3

Neraugoties uz Valsts drošības dienesta, Ārlietu ministrijas un tiesībsargājošo iestāžu gadiem ilgiem brīdinājumiem par aizturēšanas un vervēšanas riskiem, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju turpina braukt uz Baltkrieviju. Pēc Latvijas Valsts robežsardzes datiem, caur Latvijas robežkontroles punktiem uz autoceļiem pagājušā gada decembrī Baltkrievijā iebraukuši 5592 Latvijas pilsoņi, bet 2026. gada janvārī — 2857. Daugavpils autoostā redzams, ka autobusi uz Minsku un Vitebsku turpina kursēt, tūrisma firmas piedāvā ceļazīmes, bet sociālie tīkli ir pilni ar sajūsminātām atsauksmēm. Kādi brauc pie radiniekiem, citi — uz sanatorijām vai iepirkties. Viens no Daugavpils blogeriem, Sergejs Krepostnojs, savu braucienu uz Minsku publisko platformā «Tik Tok», skaidrojot: «Man tur vecmāmiņa dzīvo.» 4

Cilvēki, kas uz savas ādas izjutuši, ko nozīmē nonākt aiz restēm Baltkrievijā, brīdina par nopietnajiem riskiem. Viens no tiem stāstījis par gadījumiem, kad pie viņa vērsušies to cilvēku radinieki, kuri braukuši uz Baltkrieviju un tur tikuši aizturēti pat tādu iemeslu dēļ kā telekanāla «Doždj» abonements platformā «Telegram»: «Viņš tika aizturēts. Viņš diennakti pavadīja tā dēvētā īslaicīgās aizturēšanas izolatora puspagraba telpā.» 5

Kādā Jelgavas novada vispārizglītojošajā vidusskolā — Ozolnieku vidusskolā — gadiem ilgi nespēj atrisināt viena agresīva skolēna uzvedību. Sitieni ar pudeli pa galvu, spērieni, košana, lamāšanās un nāves draudi ir viņa bieži vērotā rīcība pret klasesbiedriem un skolotājiem, nodarot gan fizisku, gan emocionālu kaitējumu. Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga atzīst: «Jā, ir situācijas, kad mēs netiekam galā. Es to varu pateikt. Jā, tā tas notiek, bet nevar atstāt skolu un izglītības pārvaldi vienu pašu šīs situācijas risināšanai.» Situāciju sarežģī arī tas, ka agresīvais bērns deklarēts vienā pašvaldībā, bet mācās citā, un iestāžu sadarbība buksē. Iesaistītie norāda gan uz efektīvu instrumentu trūkumu, gan uz agresīvā bērna vecāku nevēlēšanos atzīt situācijas nopietnību. 6

Arī latviešu valodas apguves jomā pirmsskolās vērojama neviendabīga aina. Kaut bērnudārzos mācības tikai latviešu valodā notiek jau kopš 2023. gada septembra un pirmsskolas apmācība ir obligāta, skolu pārstāvji norāda, ka pirmklasnieki ierodoties ar ļoti dažādām valsts valodas zināšanām. Pašās pirmsskolās pāreja uz latviešu valodu novērtēta pozitīvi — tā atbildējuši 98 % pirmsskolu pārstāvju nesen veiktā aptaujā. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols atzina, ka konstatēti arī negodprātīgi bērnudārzi, kuros pedagogi turpina runāt krieviski — biežāk tas novērots privātajos bērnudārzos Rīgā. Klases audzinātāja Olga Grigorjeva stāstīja, ka no aptuveni 20 skolēniem divi līdz trīs uzsāk skolas gaitas tikpat kā bez latviešu valodas zināšanām. 7

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātu publiskošanas, kas atklāja būtiskas atšķirības pamatizglītības kvalitātē dažādās skolās, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde («Jaunā Vienotība») apsolīja veikt grozījumus esošajā izglītības standartā «Skola2030», kā arī sākt darbu pie pilnīgi jauna standarta, ko ministre orientējoši vērtē kā 2030. gadu: «Tas ir apmēram 2030. gads orientējoši.» Ministre arī atzina, ka visā Latvijā skolās trūkst teju 200 atbalsta speciālistu — logopēdu, psihologu, speciālo pedagogu. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka valstī nav radīti priekšnoteikumi, kas garantētu vienlīdz kvalitatīvu pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā skolā. 8

Saeima 19. februārī pieņēma grozījumus Jaunatnes likumā, paplašinot jaunieša vecuma robežu: turpmāk par jaunieti likuma izpratnē tiks uzskatīta persona vecumā no 13 līdz 30 gadiem — iepriekš augšējā robeža bija 25 gadi. Vecuma sliekšņa paaugstināšana ļaus plašākam iedzīvotāju lokam saņemt valsts un pašvaldību atbalstu, piedalīties jaunatnes programmās un līdzdalības procesos. Grozījumi arī nostiprina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas un precizē IZM un pašvaldību kompetenci jaunatnes politikas jomā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre («Jaunā Vienotība») norādīja, ka grozījumi «sekmē jauniešu aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos un nodrošina, ka viņu balss un vajadzības tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanā.» 9

No 2. marta Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz Rīgas administratīvajai robežai pie Babītes tiks ieviesta transportlīdzekļu kustība abos virzienos, informēja Rīgas pašvaldība. Lēmums pieņemts, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus pēc Mārupes novadā realizētās Slokas ielas un autoceļa A5 krustojuma pārbūves. Atļautais braukšanas ātrums posmā paliek nemainīgs — 50 km/h, un gājēju pāreju skaits netiek mainīts. Vienlaikus posmā no Rīgas robežas līdz Kurzemes prospektam, kā arī Kurzemes prospektā posmā no Slokas ielas līdz Jūrmalas gatvei tiks liegta tranzīta kravas transporta satiksme, lai samazinātu tā plūsmu apkaimē. 10

Savukārt Liepājā arī šoziem sliedes no sniega tīra vienīgais šāda veida transportlīdzeklis Baltijas valstīs — sniega tramvajs, mīļi iesaukts par «Sniegbaltīti». Vagons tapis 1899. gadā Ķelnē kā pasažieru transports, vēlāk izmantots Kuldīgas kūdras fabrikā, bet kopš 1954. gada pieder Liepājai, kur vietējie meistari to pārbūvēja par sniega tīrītāju. «Sniegbaltītes» rotējošās birstes var aizmest sniegu pat piecu metru tālumā, tāpēc tīrīšana notiek galvenokārt naktīs. SIA «Liepājas tramvajs» pārstāve Evija Timbra skaidroja, ka jauna sniega tīrītāja iegāde pagaidām nav iespējama, jo šāds aprīkojums maksātu aptuveni miljonu eiro: «Šāds sniega tīrītājs maksā aptuveni miljonu.» Uzņēmums gan saka, ka «Sniegbaltītes» pakalpojumi būšot vajadzīgi vēl ilgi — gan praktiskiem mērķiem, gan tūristu piesaistīšanai. 11

Šī aukstā ziema rada papildu izaicinājumus Latvijas biškopjiem. Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis brīdina, ka vājākām bišu saimēm mīnuss 20–30 grādi var būt izaicinoši: «Vājākām saimēm mīnus 20, 30 grādi var būt izaicinoši.» Pēdējo silto ziemu dēļ daļa biškopju bija sākuši ziemošanai izvēlēties arī vājākas saimes, taču šis paņēmiens aukstā gadā var palielināt mirstību. Latvijā ar bitēm nodarbojas 3600 biškopji, un kopā aprūpē ap 100 000 stropu. Brusbārdis atzīst, ka pagaidām patieso situāciju vēl nav iespējams izvērtēt, jo bišu saimju lielākā mirstība parasti vērojama pavasara posmā. Biškopju saimēm papildu draudus rada arī dzīvnieki — pelēkās dzilnas un dzeņi, kas laižas kalnā stropiem meklēt barību. 12

Rīgas Zooloģiskajā dārzā atklāts jauns eksponāts – kuprvaļa skelets. Jūras milzis pirms 20 gadiem tika atrasts Vidzemes piekrastē pie Duntes, kad jūra to bija izskalojusi krastā. Kuprvalis tika atrasts 2006. gada jūlijā – aptuveni desmit metrus garais un desmit tonnas smagais jaunais tēviņš jau bija gājis bojā. Dzīvnieks nogādāts Skultes ostā, kur to izcēla krastā, lai Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes speciālisti varētu veikt izpēti. Sekcijā atklājās, ka kuprvalim bija smagi sadragāti galvaskausa kauli, kas, visticamāk, radušies sadursmē ar kuģi. Lai skeletu sagatavotu ekspozīcijai, kauli vairākus mēnešus tika mērcēti, attīrīti un mazgāti. Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis norādīja, ka šāds eksponāts Baltijā ir vienīgais. Milzis būs aplūkojams zooloģiskā dārza izglītības centrā "Zinarium" un kalpos arī kā izglītības rīks, palīdzot izprast vaļu dzīvi, migrāciju un cilvēka ietekmi uz jūras vidi. 13

Latvijas Nacionālais dabas muzejs izsludinājis fotokonkursu "Mans putns 2026", kas tiek rīkots jau 24 gadus. Konkursā drīkst iesniegt savvaļas putnu attēlus, kas uzņemti Latvijā laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 22. martam. Fotogrāfijas tiks vērtētas četrās vecuma grupās – bērni (līdz 12 gadiem), jaunieši (13–20 gadi), pieaugušie (21–49 gadi) un grupa "50+" (no 50 gadiem un vecāki). Katrs dalībnieks drīkst iesniegt 1–3 krāsainas, izdrukātas fotogrāfijas (30x40 cm). Darbi jāiesniedz līdz 22. martam. Uzvarētāju paziņošana un labāko darbu fotoizstādes atklāšana notiks piektdien, 10. aprīlī, plkst. 15.00 muzeja 1. stāva izstāžu zālē, bet labākie darbi no 11. aprīļa būs apskatāmi fotoizstādē. Muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājs, ornitologs Dmitrijs Boiko, atzīst, ka šogad pie barotavām var novērot īpaši daudz putnu, jo "pēc ilgiem gadiem pie mums atkal ir klasiska Latvijas ziema, kas atgādina bērnību." Konkursā aizliegts tuvoties putnu ligzdām un mazuļiem vai traucēt to barošanu. Konkursu atbalsta SIA "Baltic optics" un zīmols "Leica", Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un SIA "Jāņa sēta". 14

Nedēļas laikā mūžībā devušies trīs izcili Latvijas mākslinieki. 21. februārī aizsaulē aizgāja Miervaldis Polis (23.07.1948.–21.02.2026.), kuru Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) raksturo kā "vienu no spilgtākajām un konceptuāli nozīmīgākajām personībām latviešu laikmetīgajā mākslā" – gleznotāju, performanču meistaru un domātāju. Latvijas mākslas dzīvē viņš ienāca 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, bet īpašu atpazīstamību guva ar 1986. gadā dibināto "Ego centru" un 1987. gadā radīto Bronzas cilvēka tēlu. Pēdējos desmit dzīves gadus Polis veltīja Šekspīra lugas "Hamlets" tulkojumam. 15 Dienu iepriekš kļuva zināms par mākslinieka Romāna Korovina (1973–2026) aiziešanu. 2025. gadā viņš par personālizstādi "Nomirsim kopā" – kas 2024. gada pavasarī bija apskatāma Rotko muzejā Daugavpilī – saņēma Purvīša balvu. 16 15. februārī aizsaulē aizgāja arī gleznotājs Mārtiņš Zitmanis (1952–2026), Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļas absolvents, kura darbi atrodas vairākos Latvijas muzejos un privātkolekcijās gan Latvijā, gan ārvalstīs. 17

Vecrīga gaida savu atjaunošanu piecus gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma
Old Rīga, awaiting its facelift five years after the fall of the Soviet Union