GalleryLATGALES VIDIENES SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Latgales vidienē greznākais goda tērpa gabals bija sagša, līdzīga Krustpils novada sagšai. Gar abām malām un galos to rotāja raksts, izšūts ar sarkanām, zilām, zaļām un dzeltenām vilnas dzijām. Galus noslēdza baltas velku bārkstis, bet greznākām sagšām bija virsū uzšūtas vēl ari krāsainas, ceļos austas bārkstis un gar malām ceļu apaudas. Sagšu sedza uz abiem pleciem un priekšā sasprauda ar nelielu sudraba saktu.
Plašāk nekā citos novados Latgales vidienē nēsāja snātenes. Tās pagatavoja no smalka, rakstaina linu audekla, galos ieaužot sarkanus rakstiņus 1111 piešujot mežģini.
Krekli Latgales vidienē bija ar šaurām un stāvām vai arī ar atliektām apkaklēm, šauriem, uzšūtiem uzplečiem un aprocēm piedurkņu galos. Apkakli, uzplečus un aproces rotāja ar sarkanu diegu izšuvumu. Kreklu pie kakla sasprauda ar mazu sudraba saktiņu.
Vislielākā dažādība sastopama brunču rakstos un krāsās. Vecākie brunči bija rūtaini. Jaunākā laikā auda arī svītrainus brunčus.
Pie goda tērpa piederēja grezna, krāsaina josta. Latgales rietumos vairāk auda rakstainas jostas, austrumos — svītrainas.
Ņieburi un jakas Latgales novadā nav atrasti.
Jaunavas nēsāja sarkana tūka vainagus, rotātus ar krāsainām stikla pērlītēm. Sievas galvā sēja galvas autu. Tas bija dvielim līdzīgs rakstos austs linu audekla gabals ar tamborētu vai knipelētu mežģini galos. Otra sievu galvas rota bija pārpieris, t. i., izrakstīta linu audekla sloksne plaukstas platumā un tik gara, lai apņemtu pieri un pakausī varētu sasiet. Pārpierim pāri sedza galvas lakatu vai galvas autu. Rietumdaļā sievas valkāja arī tādas pašas torņa cepures kā Krustpils novadā.
